Kūst sniegs, Jānis k-kur iet jeb Šoreiz saprotamāk un īsāk...

Labdien, manu mazo lasītāj!

Kā jau virsrakstā lasīji, šodien uztveres ziņā būs pa mierīgo.

Jaunais gada tuvošanās allaž ir saistīta ar kādu apņemšanos un solījumiem. Vai nu tā būtu vingrot sākšana no pirmā datuma, vai smēķēšanas atmešana, vai solīšanās mazāk stumt ģīmī un vairāk braukt ar velli. Šajā gadījumā tas būs vairāk paziņojums, ne solījums vai apņemšanās. Tā kā, ja netiks veikts, bumbas klāt, lūdzu, nešūt. :) Kā Ibsens "Brantā" rakstījis: "Tiks piedots - ja tu neiespēji, bet mūžam ne - ja negribēji""

Dzimtās zemes apceļošana un izzināšana vienmēr ir augstāk kotējusies par buhāšanu ārzemēs ar aizbildinājumu, ka pāri robežai paģiru nemēdz būt. Nu lūk.

Pēc zināmas un nezināmas info apkopošanas izrādās, ka Latvijā ir atrodamas 37 Jāņa un Jāņu ielas, 1 Jāņa sēta un mājas, kuras nes "Ļahu" nosaukumu. tātad kopā 39 vienības. Un ir radies kluss plāniņš censties pa nākamo kalendāro gadu teitan tās visas vietas apceļot, mēģināt parunāties ar vietējiem, izdzert kādu alu katrā vietā  un sarakstīt gūtos iespaidus šajā kakātuvē. Dzerams, gana saistoši un nesaistīti, lai ierindas pilsonim, kuram vairāk par saliktu pakārtu teikumu ir grūtības uztvert, liktos viss saprotams. Nu gan atkal aizrāvos. :)
Dabistiski, ka atvaļinājums, lai visu vienā piegājienā izbraukātu, ņemts netiks. K-gan zinot, kā šovasar ar Eestitripp'u gāja, kādu tālāku ieliņu apbraukāšanu ar busiņa un vairāku Jāņu piedalīšanos, neizslēdzu. Bet nu redzēs. Jebkurā gadījumā, neviena staigāšana un braukāšana netikst slēpta, un par visu būs visi informēti manā 140 zīmju profilā. Ja nu kādam būs iekāriens pievienoties uz kādu alu kādā Jāņa vai Jāņu ielā, sētā vai Ļahos.

Tāpat arī ir klusa cerība, ka arī Tu, mans mazais lasītāj, aizdomāsies, cik maz Tu zini par sevi un savu zemīti, un uzsāksi ko līdzīgu, lai izglītotu pārējos. PROTAMS! Labāk sildi ekonomiku, paņem alu un uzsauc vienu man, kad atbraukšu. Kaut gan nē. ;)

Ļ.

Kad ar 140 zīmēm nakts šīzas aprakstam ir par maz

Labdien, manu mazo lasītāj!
Pačīkstēsim šodien par pārtikas produktiem. Nu vismaz vienu.

Visu mūžu bija šķitis, ka Koka Olā ir drauds. Vai tīrā veidā, vai ar cukurniedrāju rakstursugas dažādajiem, bet garšīgajiem, izstrādājumiem uz ūdens tinktūras bāzes, vai ar balzāmu, vai kopā ar senās Centrālamerikas civilizācijas dēļ-kuras-produkta-mums-ļoti-tuvā-nākotnē-gaidāms-gals izlolotā kultūrauga termiski apstrādātiem graudiem, sēžot pie milzīga balta palaga. Sak, zobus sagrauzīs un izšrubēs resno, tievo i taisno zarnu tože kā ar skursteņslauķa birsti. Sak, ogļhidrātu saturs procentuāli aujenna pārsniedz cukurtrauka ogļhidrātu saturu, i tāpēc viss labums no sākotnēji plānotā aptiekāra Pembertona paģiru dzēriena tiek norauts podā. Aha! Kā jau, mans mazais lasītāj, Tu būsi pamanījis, tad sākuma spams nebūt neataino patieso problēmas apčīkstēšanu (lasīt: iztirzājumu).

Tagad nedaudz pa sapņiem. Bez kreņķiem. Šī ir tikai kārtējā liriskā priekšatkāpe, lai varētu saprast, par ko būs cepiens.
Sapnis, kā var lasīt Wikipēdijas nepilnīgajā rakstā, ir "apziņas nekontrolēts redzes, retāk dzirdes tēls, no pieredzes fragmentiem fantastiski savirknēti notikumu sižeti, ko cilvēks pārdzīvo miegā sakarā ar atsevišķu galvas smadzeņu apvidu pastiprinātu darbību, kamēr plaši smadzeņu apvidi atrodas kavēšanas stāvoklī". Nu poh par zinātniskumu. Rezumē ir tāds, ka šīzu, ko redzam pa nakti, ģenerē maza par šīzu atbildīga ķirbja kripata, kāmēr pārējā masa ir retardēta.
Zinot to, ka smadzenēm cukuri ir kā marihuāna Kolumba svētkus svinošas valsts "glaukomas" slimniekam, secinam, ka augšminētā Koka Ola var stimulēt šo kripatu vai pat, manuprāt, iesaistīt atlikušo masu šīzas ģenerēšanā. Tāds novērojums jau bija. Gan pēc cukurotā dzēriena, gan pēc kādiem trijiem Abula gaišajiem. Likās, ka nekam vairāk nevajadzētu mani (nu vismaz sapņu šīzas intensitātes ziņā) stimulēt. Līdz šai otrdienai.

Otrdien no rīta pamodos un secināju, ka sapņots ir brangi un pamatīgi. Par to liecināja noslienātais spilvens (atceramies par " kamēr plaši smadzeņu apvidi atrodas kavēšanas stāvoklī"). Atmiņas bija miglainas, bet tas, ka Nils bija aizliedzis publisku Latvijas karoga demonstrēšanu, bija spilgti iespiedies prātā. Šī aizlieguma rezultātā tiku lecis no Akmens tilta uz pāri Daugavai nostieptu trosi un Sarkanbaltsarkanajam plīvojot šļūcu uz Strēlnieku laukuma pusi. Vēl ir atmiņas par ģeniālu biznesa ideju par angāru izmantošanu un to, kā @GeoZans bija sašļucis par Nila aizliegumu un trekterēja visīti. Bet tad piezvanīja Aksls un iepriecināja šamējo ar privāta Piščiku'n'Rožu koncerta iespēju. Priekškars.
Atdzīšos, Pembertona brūvējums pirmdien tika lietots. Un sākumā vaina uzvēlās tam. Bet tad nāca nakts uz piektdienu...

Ziemas sākums Gluži kā patreiz. Svinīgs Valdemārijas pasākums, visi zolīdi saģērbušies ancukos un manteļos. Kapos apciemojam tur guļošos biedrus. Jau sākam virzību uz vārtiem promiešanai, kad netālu esošajā grāvī, cauri lapu kaudzei, vīd kapeņu drupas. Sākam lāpstot sniegotās lapas, kad acīm paveras ģindenis mētelī ar uz kreisā pleca pārliktu, mums tik pazīstamo četrkrāsu šarfu. Krāsu lente rūpīgi salocīta guļ blakus. Kāds no vecākajiem biedriem guļošajā atpazīst filistru Nikolaju Ņemcovu, kurš bija iniciators Valdemārijas Filistru biedrības izviedošanai. Priekškars.

Pamodos. Izdarīju secinājumus, ka pirms gulēt iešanas abos vakaros ir ēsti Rimčikā iegādātie tagliatelle marokāņi. Pēc parastiem marokāņiem vai Koka Olas tāda sviesta nav. Ir bijusi naksnīga pastaiga čībās kopā ar labu draugu, kurš, par spīti aizrādījumiem, pa gabalu stāvošai treniņtērpotai grupai uzkliedz/uzrunā vārdā, kurā pirms kara visai legāli sauca izredzētās tautas pārstāvjus, izraisot sparīgu mukšanu. Bet nu nekas tamlīdzīgs, ko minēju augstāk. Bet klau! Varbūt vaina bija tanī, ka šis pastas izstrādājums jau sākotnēji bija pagatavots ar olu? Velkot paralēles ar brūno dzērienu, sakritības arī ir! M?

Nobeigumā tik izteikšu pieņēmumu, ka augšminētie marokāņi ir ļauni. Ļaunāki pat par Koka Olu. Manai teorijai par labu runā tas, ka "karināt лапшу uz ausīm" arī nav nekas pozitīvs.
Ja kādam kāda pieredze, jauki. Gribētos dzirdēt. Bet jebkurā gadījumā, pētījumi turpināsies.

Ļ

Dažas lietas par pēdējām četrām dienām...

Labvakar, mans mazais lasītāj!

Te šoreiz būs lasāmas vairākas atziņas (pirmo jau var skatīt titulbildē), kas nākušas prātā šodienas laikā un varētu palīdzēt ne tikai Tef, mans mazais laīstāj, bet arī pasākuma kvalitatīvai noorganizēšanais. Kā teiktu Sporta Avīzes melnās slejas reportieris: "Ja kāds saskata līdzību pats ar sevi, lai vaino pats sevi." ;)
Chronolōģiskā secība noteikti naf īstā, bet ideju tas nemaina.

1. Kā allaž pierādījās, ka braukt ar pirmo busu ģeorallijā nozīmē ne tikai inteliģentāku publiku, kura ir saplānojusi dzeršanu laicīgi, un kurai vajag tikai diva zaļās pieturas līdz ~Apriķiem, bet arī kvalitatīvākus dzērienus litrīga Tuļika, dažādu liķierīšu un želejtārpu diennakts šnabja vannas produktu izskatā.
2. Ja brokastīs dzer šnaķeli ar sīrupu, tad pārliecinies, ka sīrups ir stipri mazāk par pirmistiskāk minēto.
3. Ja šefs Tef atsūta slēptu heitmeilu pirms ir jākrāmējās ārā no mājas uz 4diennieku, tad nenožēlo pāris minūtes asslicking reply-meilam. tas attaisnojās.
4. Ukraiņu armijas zābaki ir ūdensizturīgi, silti un viegli uzvelkami, ja vien nav īpaši ātri jāsteidzās uz tocīti (lasi: krūmiem).
5. Kārtējo reizi pārliecinos, ka sievietes ir gatavas noirst savam dzimumam līdzīgos cilvēkus tiem aiz muguras. Kāda iemesla dēļ, mārrutks viņu zin. Čaļi parasti tā arī sejā pasaka, ka esi sūds, tad kvalitatīvi iedzer ar personu, kas tā ir nosaukta un kļūst par draugiem uz mūžu. Kāda banāna pēc skuķi tā nevar izdarīt, nezinu. Iespējams tas slēpjas HVZ hromosomā, hromomaisiņā vai hromomugursomā.
6. @geografumafija vajadzētu padomāt par:

• nomināciju lapiņas ir jāizsniedz laicīgāk ne tā kā šoreiz. Tas izslēdz nākamo punktu,
• apbalvošanai ir jānotiek uzreiz pēc alpīnā futbola. Tas, savukārt, izslēdz priekšpēdējo punktu ,
• ja jau pēdējā dienā ir paredzēti 8km, tad ir jāņem vērā augstākminētie divi punkti un tas, ka ir iespējams arī uzzināt upes kritumu attiecīgajā posmā. Tas izslēdz autobusa šoferim 3h gaidīšanu.
• nafig vienīgais no SP busā ir visu nakti balsi nokliedzis gruzīnu elfs?

7. Ja cilvēks, kas Tefi sagaida mājās ir paziņojis, ka nekā mājās ēdama nav, tad nevajag kreņķēties. Moš būs pārsteigums.
8. Ir jācenšās lietot mazāk personvietniekvārdus. Jo īpaši 1. personas.
9. Nekas nevienam nav jāpierāda. Gribās gulēt, ej, ibio. BTW šī atziņa prefekti sevi attaisnoja divās naktīs no trim. Jo īpaši pēdējā.

Nu k-kā tā. Gan jau būtu vairāk, bet pārāk labi nedomājās šobrīd. Ir jāgatavojās sīvai kaujai ar otrās nakts dēmoniem. Tie vienmēr ir pārāki nekā pēcpasākuma pirmajā naktī. Ja nu kkas vēl prātā ienāks jūs variet par to neuzzināt. Bet ja gribās, iegāniet k-ko komentārā vai pa taisno iekš kāda cita saziņas līdzekļa, ja vien tāds ir jūsu rīcībā.

Ļ.

Kapustņiks jeb Neafroamerikānisko sarkanknābju spēju pārvērtēšana

Labvakar, manu mazo lasītāj!

Stāsta priekšvēsture sākās jau pirmdien, kad bija pienākusi kārtējā darba nedēļa, kas savu piecu dienu laikā bija izsūkusi mani sausu, cīnoties ar visiem un visu, kas man nāca priekšā. Sākot ar jauno darba kompi, kuram nebija uzlikta jē-pasta proga un beidzot ar tupānet apzīmējumu tabeli, kas man ceturtdienas naktī jau sapņos rādījās. K-gan te varēja būt pie vainas šnaķeļa un muskatvīna glušīšana sākot jau no viempacmitiem, suminot Gatiņu. I togo bija klāt piagdianah, kad bez liekas domāšanas, iepaikojot vārītus karčiņus ar vistiņas mērcīti, devos uz visiem labi zināmo bufeti pēc zināmas nopelnītā miestiņa porcijas. Tālāk bija satikšānas ar mazajiem, zoles spēlēšana, galda noliešana un spriedelēšana, ka tricāris nav nekāds vecums, jāmet kauns pie malas un ir jābīda ģēlas.

Pēc spēku un vēlmes tērēties par alu izsīkšanas devos mājās, kur divos AM tika ēstas zemnieku brokastis un lupīts teļļukā. Un atkal sākās. Atkal mūzika. Atkal latviešu. Šoreiz pie vainas bija Intars, un dziesmā neskaitāmas reizes pieminētais kāds krustziežu (nejaukt ar krustnešiem!) dzimtas, divgadīgs dārza īpatnis, kurš parasti kļūdaini tiek saistīts ar homo sapiens populācijas reproducēšanos.

Pirmais, kas pievērsa uzmanību bija līdzība ar dziesmu par glāzēm. Vai nu dēļ pieklājīgā izlietotā miestiņa daudzuma, vai nu dēļ gaidāmām rīta sajūtām, nezinu, bet acīmredzamu plaģiātu tomēr gan te grūti piesiet. To arī nemaz negribēju uzsvērt. "Bēbīšu maršs". Nezinu kā citiem, bet man maršs tomēr asociējas ar armijas parādi, misiņgraužu orķepestri un visādām citādām padarīšanām militārās šmotkās. Šitais vairāk līdzinājās Balkānu galopam. Nu poh. Ja jau ir gribēts nosaukumā parādīt apspēlētās tēmas svarīgumu, tad lai nu tā būtu. 

Otrais bija jautājums, kā tie bēbji no mākoņu malas nonāk līdz augstākminētajiem krustziežiem. Ja balstās uz to, ka bēbji mūs vēro, un sauss dibens viņiem ir akūti nepieciešams, lai neiekaistu mīkstās vietas, tad tie visticamāk varētu būt.. nu... piemēram, Stratocumulus, kas ir gana zemi, gana "sausi" un gana "nepārklājoši". Pēc linkā atrodamās info, šamējie atrodas 500-1500m augstu. Īsti nevarēju atrast, cik augstu neafroamerikānskie strārķi, ja pieņemam, ka tie ir tieši tie, kas veic loģistikas funkcijas, lido. Bet tik augstu? Nu diezin vai. Mitinās gan līdz 3300m. Un gāzt ar visu zīdaini no vietām, kur mākoņu augstums sapasētu ar dzīvesvietas augstumu, nav enerģētiski ne tik. Plus vēl tas, ka vietās, kur tā ir, piemēram kalnos, manuprāt stārķi nemitinās ne ūda - ej nu noķer tur kādu kalnu vardi.

Trešais. Pastiprinātā krustziežu parādīšanās klipā, radīja domu, ka varbūt klips ir nevis ar apšaubāmām metodēm tautas demogrāfiskā līmeņa celšanai paredzēts, bet gan lai vecāki bērniem vairāk liktu ēst dārzājus. Jo raugi, tiek pieminēts arī kāds cits dārzenis, ne tikai krustzieši. Un papildus tam, klipa rādīšanas laiks ir diametrāli pretējs tajā pat kanālā Latvijas himnas skanēšanas laikam. Citos kanālos tantes jau sāk izģērbties un TV humpalu bodē piedāvā iegādāties savus novalkātos apģērbu gabalus. Pārsvarā gan apakšējās veļas. Tātad tiek izslēgts fakts, ka skatītāju auditorija ir mazgadīga, neko nesaprotoša un tāda, lai ar dziesmas tekstu noklusētu skarbo, neķītro un baudpilno patiesību. Bet tad kāpēc nesaukt lietas īstajos vārdos? Tas nu gan man nav saprotams! Nu čorts ar visu.

Lai nebūtu lieka pieišanās, varu deklarēt, ka produkts ir izdevies gan ar sevī ieguldīto finansējumu (spriežot pēc darbojošām perzōnām, kuras, šķiet, visas ir "savējie"), gan ar vizuālo noformējumu, tā nepāspīlētību un vienkāršību, gan ar tekstuālo daļu, kurā ir tomēr novērojamas zināmas atkāpes no ticamības momenta. Bet pat neraugoties uz to, vārdu "patisonos" un "pārgājienos" sarīmēšana liek nervōzi stūrītī zilināt vienu smēķu paku pēc otras ar nosūbējušu govju ķēžu nokabinātajiem Sibīrijas Vienstūra pārstāvjiem.

Ļ.

Mūsu jautrā riču Račā paies visa nakts

Labvakar , manu mazo lasītāj!

Ievads
Šorīt 267. mikriņā, kas ripo uz daudzu mīlēto un tikpat nīsto alus izstrādājuma darītavu, skanēja LR2, kur bija dzirdama latvju popsa. To ļi par kamenēm vai kādiem citiem kukaiņiem. Nevilšus iedomājos, kas varētu būt šitā brīnumainā savārstījuma teksta autors. Un zini, nekas cits man galvā neienāca kā Guntars. Kāda banāna pēc? Nu mārrutks viņu zin! Pofig. Tālākā domas attīstība, sakarā ar to, ka nevarēju uz sitiena iedomāties nevienu citu, bija apmēram "fak! ir taču vēl Autors nezināms!" Tas pats mītiskais tēls, kura nosaukumu, kuru tai tālajā, ja caurā galva neviļ, aizvadītā gadsimta deviņdesmit devītajā esot noreģistrējis augšminētais Guntars. Un tad sākās funktieris.

Iztirzājums
Ja jau šāds pseidonīms esot reģistrēts, tad ir iespēja saņemt autoratlīdzību. Kam to uzticēts menedžēt, pašam, Sašam vai bērniem, tas ir pie kājas. Nebiju pa slinku un pagogoļoju. Atsijājot graudus no pelavām un neņemot pierē tādu unikālu, bet tajā pat laikā reizēm bišku noderīgu, nepārbaudāmas un neoficiālas informācijas vietni kā dziesmas.lv, uzradās ieraksts no Latvijas mūzikas informācijas centra. Apskatot sadaļu "Par mums" neradās šaubas par te atrodamās informācijas patiesumu. Sak, ja jau sarakstiņu Latvijas Komponistu savienība, LNB (un te es nedomāju Latvijas neredzīgo biedrību) un kur nu vēl J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija to uztur, tad jau visam ir jābūt čikiniekā, bumbās, štokos un citur, kur var būt kārtība, lai arī sūdīga. Nu lūk. Atrastā saite vēstīja: Jāzeps Vītols, kora mūzika, 1911, "Dziesmas vara" jauktajam korim. Tālākā informācija pārdomas jau veda uz šīzas grāvi. Bet neapjukdams un nospriesdams, ka "nav jau pirmā reize" bliezu tik uz priekšu. "Teksts - autors nezināms" Nu ibio! Te nu ir vairākas iespējas.

Pirmā. Ilgdzīvojošā.
Zinot Guntaru kā ražīgu un manai gaumei brīžiem pat sakarīgu tekstu autoru, pieļaujam, ka šādi sakarīgi garadarbi tiek cepti jau no... Te mēs pabakstam ar pirkstu debesīs un piešaujam, kad vispār bērni sāk runāt pilnos vārdos... Nu teiksim tetlus gadus vecs. Veicot elementāras matemātiskas darbības nonākam pie rezultāta 105. "Nu sveiksim Guntaru jubilejā!" nodomāju. Bet tā ir tikai manis sameklētā info. Dies vien zin! Moš kas vēl stipri vecāks atrodas, piemēram, Latvijas Radio fonotēkā ar autoru "autors nezināms", vai LMB fonotēkā. Un tad jau Guntara vecums var arī strauji palielināties aš turpat līdz Edisona cipariem.

Otrā. Piekasīgā.
Ja Guntars ir tik vecs cik mēs līdz šim esam uzskatījuši, vai neliekās dīvaini, ka kāds cilvēks var pretendēt uz autoratlīdzību (es nesaku, ka tas tiek darīts. gluži cilvēcīgi trūkst info :) ) par darbu, par kuru ir zināms, ka viņš nav bijis līdzautors. Te gadījumā nav citādu tiesību un/vai normu pārkāpums? Nūū... morālo piemēram?

Trešā. Taisnīgā.
Pats Guntars reiz ir deklarējis, ka ir šādu pseidonīmu reģistrējis, lai izbeigtu pašdarbību sakarā ar latviskotajām dziesmām, kur ērtāk būtu izmantot viņa reģistrēto apsaukājumu nekā norādīt patieso sacerētāju, kuram tad pēc tam arī jāmaksā no letiņu bandžo spēlētāju kabatas. Cik saprotu, Guntars, ieraugot tādu nelietību, gāzīs k-kādiem pie akordeonščikiem, kas neprotās un kratīs (pirkstu, es domāju), sakot, ka lai tā vairāk nedara. Izklausās pat nedaudz ticami. Sūdrallā! Uzpeldēja viens cits links, kur var atrast kā Autors Nezināmais iekš Dienas Biznesa savā laikā iesper sekojošo tekstu: "Es reģistrēju tādu pseidonīmu, un līdz ar to man būtu tiesības pretendēt uz atlīdzību par dziesmām un ļaut vai neļaut tās publicēt." Metam šito variantu nost. Laikam loģiskā kārtā palikšu pie augšminētā, otrā varianta.

Nobeigums

Nu te es pat nezinu, ko lai raksta. Vieglāk jau palika pēc šitā pentera izklāsta. Vismaz sākumā tā šķiet. Ne tik ļoti kā no rīta uz tocīti, vai tam pašam nolūkam paredzētu vietu ejot, lai kārtīgu stangu nolikt, bet kā alus pie pusdienām noteikti. Vērtējiet, neuzskatiet par a priori (pazīstot auditoriju, tā noteikti nebūs! :) ) te rakstīto, un palabojiet, ja k-kur esmu sagvelzis un iegānījis pamatīgas muļķības. Ak jā! Galīgi aizmirsu pieminēt, ka Latvijas autoratlīdzību izmaksāšanas kantora mājas lapā pieejamajā info ir visādi pseidonīmi, vārdi un uzvārdi, bet tāds "Autors Nezināms" nav. Nu hoķ ubei! Tiešām Guntars var uzticēties šim kantorim, bet Autors nē? Moš zem šķirkļa "Guntars" ir arī pieminēts Autors? Nu tas lai paliek Mārrutka Zināmā ziņā.

Ļ.

Kakātuve zem konstrukcijas...

Kas nav skaidrs? Te vēl nekā nav. Ienāc vēlāk.

Ļ.