Labvakar, manu mazo lasītāj!
Stāsta priekšvēsture sākās jau pirmdien, kad bija pienākusi kārtējā darba nedēļa, kas savu piecu dienu laikā bija izsūkusi mani sausu, cīnoties ar visiem un visu, kas man nāca priekšā. Sākot ar jauno darba kompi, kuram nebija uzlikta jē-pasta proga un beidzot ar tupānet apzīmējumu tabeli, kas man ceturtdienas naktī jau sapņos rādījās. K-gan te varēja būt pie vainas šnaķeļa un muskatvīna glušīšana sākot jau no viempacmitiem, suminot Gatiņu. I togo bija klāt piagdianah, kad bez liekas domāšanas, iepaikojot vārītus karčiņus ar vistiņas mērcīti, devos uz visiem labi zināmo bufeti pēc zināmas nopelnītā miestiņa porcijas. Tālāk bija satikšānas ar mazajiem, zoles spēlēšana, galda noliešana un spriedelēšana, ka tricāris nav nekāds vecums, jāmet kauns pie malas un ir jābīda ģēlas.
Pēc spēku un vēlmes tērēties par alu izsīkšanas devos mājās, kur divos AM tika ēstas zemnieku brokastis un lupīts teļļukā. Un atkal sākās. Atkal mūzika. Atkal latviešu. Šoreiz pie vainas bija Intars, un dziesmā neskaitāmas reizes pieminētais kāds krustziežu (nejaukt ar krustnešiem!) dzimtas, divgadīgs dārza īpatnis, kurš parasti kļūdaini tiek saistīts ar homo sapiens populācijas reproducēšanos.
Pirmais, kas pievērsa uzmanību bija līdzība ar dziesmu par glāzēm. Vai nu dēļ pieklājīgā izlietotā miestiņa daudzuma, vai nu dēļ gaidāmām rīta sajūtām, nezinu, bet acīmredzamu plaģiātu tomēr gan te grūti piesiet. To arī nemaz negribēju uzsvērt. "Bēbīšu maršs". Nezinu kā citiem, bet man maršs tomēr asociējas ar armijas parādi, misiņgraužu orķepestri un visādām citādām padarīšanām militārās šmotkās. Šitais vairāk līdzinājās Balkānu galopam. Nu poh. Ja jau ir gribēts nosaukumā parādīt apspēlētās tēmas svarīgumu, tad lai nu tā būtu.
Otrais bija jautājums, kā tie bēbji no mākoņu malas nonāk līdz augstākminētajiem krustziežiem. Ja balstās uz to, ka bēbji mūs vēro, un sauss dibens viņiem ir akūti nepieciešams, lai neiekaistu mīkstās vietas, tad tie visticamāk varētu būt.. nu... piemēram, Stratocumulus, kas ir gana zemi, gana "sausi" un gana "nepārklājoši". Pēc linkā atrodamās info, šamējie atrodas 500-1500m augstu. Īsti nevarēju atrast, cik augstu neafroamerikānskie strārķi, ja pieņemam, ka tie ir tieši tie, kas veic loģistikas funkcijas, lido. Bet tik augstu? Nu diezin vai. Mitinās gan līdz 3300m. Un gāzt ar visu zīdaini no vietām, kur mākoņu augstums sapasētu ar dzīvesvietas augstumu, nav enerģētiski ne tik. Plus vēl tas, ka vietās, kur tā ir, piemēram kalnos, manuprāt stārķi nemitinās ne ūda - ej nu noķer tur kādu kalnu vardi.
Trešais. Pastiprinātā krustziežu parādīšanās klipā, radīja domu, ka varbūt klips ir nevis ar apšaubāmām metodēm tautas demogrāfiskā līmeņa celšanai paredzēts, bet gan lai vecāki bērniem vairāk liktu ēst dārzājus. Jo raugi, tiek pieminēts arī kāds cits dārzenis, ne tikai krustzieši. Un papildus tam, klipa rādīšanas laiks ir diametrāli pretējs tajā pat kanālā Latvijas himnas skanēšanas laikam. Citos kanālos tantes jau sāk izģērbties un TV humpalu bodē piedāvā iegādāties savus novalkātos apģērbu gabalus. Pārsvarā gan apakšējās veļas. Tātad tiek izslēgts fakts, ka skatītāju auditorija ir mazgadīga, neko nesaprotoša un tāda, lai ar dziesmas tekstu noklusētu skarbo, neķītro un baudpilno patiesību. Bet tad kāpēc nesaukt lietas īstajos vārdos? Tas nu gan man nav saprotams! Nu čorts ar visu.
Lai nebūtu lieka pieišanās, varu deklarēt, ka produkts ir izdevies gan ar sevī ieguldīto finansējumu (spriežot pēc darbojošām perzōnām, kuras, šķiet, visas ir "savējie"), gan ar vizuālo noformējumu, tā nepāspīlētību un vienkāršību, gan ar tekstuālo daļu, kurā ir tomēr novērojamas zināmas atkāpes no ticamības momenta. Bet pat neraugoties uz to, vārdu "patisonos" un "pārgājienos" sarīmēšana liek nervōzi stūrītī zilināt vienu smēķu paku pēc otras ar nosūbējušu govju ķēžu nokabinātajiem Sibīrijas Vienstūra pārstāvjiem.
Ļ.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru