svētdiena, 2012. gada 26. augusts

Kapustņiks jeb Neafroamerikānisko sarkanknābju spēju pārvērtēšana

Labvakar, manu mazo lasītāj!

Stāsta priekšvēsture sākās jau pirmdien, kad bija pienākusi kārtējā darba nedēļa, kas savu piecu dienu laikā bija izsūkusi mani sausu, cīnoties ar visiem un visu, kas man nāca priekšā. Sākot ar jauno darba kompi, kuram nebija uzlikta jē-pasta proga un beidzot ar tupānet apzīmējumu tabeli, kas man ceturtdienas naktī jau sapņos rādījās. K-gan te varēja būt pie vainas šnaķeļa un muskatvīna glušīšana sākot jau no viempacmitiem, suminot Gatiņu. I togo bija klāt piagdianah, kad bez liekas domāšanas, iepaikojot vārītus karčiņus ar vistiņas mērcīti, devos uz visiem labi zināmo bufeti pēc zināmas nopelnītā miestiņa porcijas. Tālāk bija satikšānas ar mazajiem, zoles spēlēšana, galda noliešana un spriedelēšana, ka tricāris nav nekāds vecums, jāmet kauns pie malas un ir jābīda ģēlas.

Pēc spēku un vēlmes tērēties par alu izsīkšanas devos mājās, kur divos AM tika ēstas zemnieku brokastis un lupīts teļļukā. Un atkal sākās. Atkal mūzika. Atkal latviešu. Šoreiz pie vainas bija Intars, un dziesmā neskaitāmas reizes pieminētais kāds krustziežu (nejaukt ar krustnešiem!) dzimtas, divgadīgs dārza īpatnis, kurš parasti kļūdaini tiek saistīts ar homo sapiens populācijas reproducēšanos.

Pirmais, kas pievērsa uzmanību bija līdzība ar dziesmu par glāzēm. Vai nu dēļ pieklājīgā izlietotā miestiņa daudzuma, vai nu dēļ gaidāmām rīta sajūtām, nezinu, bet acīmredzamu plaģiātu tomēr gan te grūti piesiet. To arī nemaz negribēju uzsvērt. "Bēbīšu maršs". Nezinu kā citiem, bet man maršs tomēr asociējas ar armijas parādi, misiņgraužu orķepestri un visādām citādām padarīšanām militārās šmotkās. Šitais vairāk līdzinājās Balkānu galopam. Nu poh. Ja jau ir gribēts nosaukumā parādīt apspēlētās tēmas svarīgumu, tad lai nu tā būtu. 
Otrais bija jautājums, kā tie bēbji no mākoņu malas nonāk līdz augstākminētajiem krustziežiem. Ja balstās uz to, ka bēbji mūs vēro, un sauss dibens viņiem ir akūti nepieciešams, lai neiekaistu mīkstās vietas, tad tie visticamāk varētu būt.. nu... piemēram, Stratocumulus, kas ir gana zemi, gana "sausi" un gana "nepārklājoši". Pēc linkā atrodamās info, šamējie atrodas 500-1500m augstu. Īsti nevarēju atrast, cik augstu neafroamerikānskie strārķi, ja pieņemam, ka tie ir tieši tie, kas veic loģistikas funkcijas, lido. Bet tik augstu? Nu diezin vai. Mitinās gan līdz 3300m. Un gāzt ar visu zīdaini no vietām, kur mākoņu augstums sapasētu ar dzīvesvietas augstumu, nav enerģētiski ne tik. Plus vēl tas, ka vietās, kur tā ir, piemēram kalnos, manuprāt stārķi nemitinās ne ūda - ej nu noķer tur kādu kalnu vardi.
Trešais. Pastiprinātā krustziežu parādīšanās klipā, radīja domu, ka varbūt klips ir nevis ar apšaubāmām metodēm tautas demogrāfiskā līmeņa celšanai paredzēts, bet gan lai vecāki bērniem vairāk liktu ēst dārzājus. Jo raugi, tiek pieminēts arī kāds cits dārzenis, ne tikai krustzieši. Un papildus tam, klipa rādīšanas laiks ir diametrāli pretējs tajā pat kanālā Latvijas himnas skanēšanas laikam. Citos kanālos tantes jau sāk izģērbties un TV humpalu bodē piedāvā iegādāties savus novalkātos apģērbu gabalus. Pārsvarā gan apakšējās veļas. Tātad tiek izslēgts fakts, ka skatītāju auditorija ir mazgadīga, neko nesaprotoša un tāda, lai ar dziesmas tekstu noklusētu skarbo, neķītro un baudpilno patiesību. Bet tad kāpēc nesaukt lietas īstajos vārdos? Tas nu gan man nav saprotams! Nu čorts ar visu.

Lai nebūtu lieka pieišanās, varu deklarēt, ka produkts ir izdevies gan ar sevī ieguldīto finansējumu (spriežot pēc darbojošām perzōnām, kuras, šķiet, visas ir "savējie"), gan ar vizuālo noformējumu, tā nepāspīlētību un vienkāršību, gan ar tekstuālo daļu, kurā ir tomēr novērojamas zināmas atkāpes no ticamības momenta. Bet pat neraugoties uz to, vārdu "patisonos" un "pārgājienos" sarīmēšana liek nervōzi stūrītī zilināt vienu smēķu paku pēc otras ar nosūbējušu govju ķēžu nokabinātajiem Sibīrijas Vienstūra pārstāvjiem.

Ļ.

piektdiena, 2012. gada 17. augusts

Mūsu jautrā riču Račā paies visa nakts

Labvakar , manu mazo lasītāj!

Ievads
Šorīt 267. mikriņā, kas ripo uz daudzu mīlēto un tikpat nīsto alus izstrādājuma darītavu, skanēja LR2, kur bija dzirdama latvju popsa. To ļi par kamenēm vai kādiem citiem kukaiņiem. Nevilšus iedomājos, kas varētu būt šitā brīnumainā savārstījuma teksta autors. Un zini, nekas cits man galvā neienāca kā Guntars. Kāda banāna pēc? Nu mārrutks viņu zin! Pofig. Tālākā domas attīstība, sakarā ar to, ka nevarēju uz sitiena iedomāties nevienu citu, bija apmēram "fak! ir taču vēl Autors nezināms!" Tas pats mītiskais tēls, kura nosaukumu, kuru tai tālajā, ja caurā galva neviļ, aizvadītā gadsimta deviņdesmit devītajā esot noreģistrējis augšminētais Guntars. Un tad sākās funktieris.

Iztirzājums
Ja jau šāds pseidonīms esot reģistrēts, tad ir iespēja saņemt autoratlīdzību. Kam to uzticēts menedžēt, pašam, Sašam vai bērniem, tas ir pie kājas. Nebiju pa slinku un pagogoļoju. Atsijājot graudus no pelavām un neņemot pierē tādu unikālu, bet tajā pat laikā reizēm bišku noderīgu, nepārbaudāmas un neoficiālas informācijas vietni kā dziesmas.lv, uzradās ieraksts no Latvijas mūzikas informācijas centra. Apskatot sadaļu "Par mums" neradās šaubas par te atrodamās informācijas patiesumu. Sak, ja jau sarakstiņu Latvijas Komponistu savienība, LNB (un te es nedomāju Latvijas neredzīgo biedrību) un kur nu vēl J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija to uztur, tad jau visam ir jābūt čikiniekā, bumbās, štokos un citur, kur var būt kārtība, lai arī sūdīga. Nu lūk. Atrastā saite vēstīja: Jāzeps Vītols, kora mūzika, 1911, "Dziesmas vara" jauktajam korim. Tālākā informācija pārdomas jau veda uz šīzas grāvi. Bet neapjukdams un nospriesdams, ka "nav jau pirmā reize" bliezu tik uz priekšu. "Teksts - autors nezināms" Nu ibio! Te nu ir vairākas iespējas.

Pirmā. Ilgdzīvojošā.
Zinot Guntaru kā ražīgu un manai gaumei brīžiem pat sakarīgu tekstu autoru, pieļaujam, ka šādi sakarīgi garadarbi tiek cepti jau no... Te mēs pabakstam ar pirkstu debesīs un piešaujam, kad vispār bērni sāk runāt pilnos vārdos... Nu teiksim tetlus gadus vecs. Veicot elementāras matemātiskas darbības nonākam pie rezultāta 105. "Nu sveiksim Guntaru jubilejā!" nodomāju. Bet tā ir tikai manis sameklētā info. Dies vien zin! Moš kas vēl stipri vecāks atrodas, piemēram, Latvijas Radio fonotēkā ar autoru "autors nezināms", vai LMB fonotēkā. Un tad jau Guntara vecums var arī strauji palielināties aš turpat līdz Edisona cipariem.

Otrā. Piekasīgā.
Ja Guntars ir tik vecs cik mēs līdz šim esam uzskatījuši, vai neliekās dīvaini, ka kāds cilvēks var pretendēt uz autoratlīdzību (es nesaku, ka tas tiek darīts. gluži cilvēcīgi trūkst info :) ) par darbu, par kuru ir zināms, ka viņš nav bijis līdzautors. Te gadījumā nav citādu tiesību un/vai normu pārkāpums? Nūū... morālo piemēram?

Trešā. Taisnīgā.
Pats Guntars reiz ir deklarējis, ka ir šādu pseidonīmu reģistrējis, lai izbeigtu pašdarbību sakarā ar latviskotajām dziesmām, kur ērtāk būtu izmantot viņa reģistrēto apsaukājumu nekā norādīt patieso sacerētāju, kuram tad pēc tam arī jāmaksā no letiņu bandžo spēlētāju kabatas. Cik saprotu, Guntars, ieraugot tādu nelietību, gāzīs k-kādiem pie akordeonščikiem, kas neprotās un kratīs (pirkstu, es domāju), sakot, ka lai tā vairāk nedara. Izklausās pat nedaudz ticami. Sūdrallā! Uzpeldēja viens cits links, kur var atrast kā Autors Nezināmais iekš Dienas Biznesa savā laikā iesper sekojošo tekstu: "Es reģistrēju tādu pseidonīmu, un līdz ar to man būtu tiesības pretendēt uz atlīdzību par dziesmām un ļaut vai neļaut tās publicēt." Metam šito variantu nost. Laikam loģiskā kārtā palikšu pie augšminētā, otrā varianta.

Nobeigums

Nu te es pat nezinu, ko lai raksta. Vieglāk jau palika pēc šitā pentera izklāsta. Vismaz sākumā tā šķiet. Ne tik ļoti kā no rīta uz tocīti, vai tam pašam nolūkam paredzētu vietu ejot, lai kārtīgu stangu nolikt, bet kā alus pie pusdienām noteikti. Vērtējiet, neuzskatiet par a priori (pazīstot auditoriju, tā noteikti nebūs! :) ) te rakstīto, un palabojiet, ja k-kur esmu sagvelzis un iegānījis pamatīgas muļķības. Ak jā! Galīgi aizmirsu pieminēt, ka Latvijas autoratlīdzību izmaksāšanas kantora mājas lapā pieejamajā info ir visādi pseidonīmi, vārdi un uzvārdi, bet tāds "Autors Nezināms" nav. Nu hoķ ubei! Tiešām Guntars var uzticēties šim kantorim, bet Autors nē? Moš zem šķirkļa "Guntars" ir arī pieminēts Autors? Nu tas lai paliek Mārrutka Zināmā ziņā.

Ļ.